Jaunumi
IZSTUODE ,,PASAUĻA TAUTU LEMENTARI“2023. gada novembris, decembris
Nu 3. novembra Latvejis Naredzīgūs bibliotekā apsaverama Jura Cybuļa lementaru kolekcejis izstuode ,,Pasauļa tautu lementari“. Izstuodē apsaverami aptyvai 300 lementaru i plakatu ar alfabetiem nu dažaidu pasauļa vaļstu. Izstuodis ,,Pasauļa tautu lementari“ autors Jurs Cybuļs ir školuotuojs i publicists, volūdnīks, kurs jau vairuok nakai 40 godu tiemej i kolekcionej lementarus. Juo kolekcejā ir vairuok nakai 10 tyukstūšu dažaidu lementaru nu 226 pasauļa zemu 1230 volūduos. ,,Kruojūt lementarus, es kruoju volūdys, partū ka nivīns precizai nazyna, cik volūdu pasaulī ir. Lementarī kai iudiņs pilīnā atspeid gon laikmeta praseibys, gon tautys kulturys leidzīņs.“ – sovu lementaru kolekcioniešonu raksturoj Jurs Cybuļs. Autora lementaru kolekceja vīnumār ceļoj, tei paruodeita gon Latvejis muzejūs, školuos, bibliotekuos, kulturys nomūs, gon ari uorzemēs. Nu 3. novembra Latviejis Naredzīgūs bibliotekys gastātuojim ir vareiba vērtīs Jura Cybuļa lementaru kolekcejis nalelu daļu – aptyvai 300 lementaru i plakatu ar alfabetim nu dažaidu pasauļa vaļstu (Tanzanejis, Panamas, Ugandas, Zimbabvis, Indejis, Zvīdrejis i c.) ap 200 volūduos, kai arī kūrslejim i naredzīgajim izdūtūs lementarus. Izstuode sevkuru izbreinuos ar vaļstu i volūdu daudzumu, i ar lementaru autoru izdūmu. IZSTUODE ,,PASAUĻA TAUTU LEMENTARI“Lementaru izstuode „Drukuots Latvejā“Lementaru izstuode „Drukuots Latvejā“ 
Ituo goda suokumā 175. godsdīna puorguoja izslivajam latvīšu volūdnīkam i školuotuojam Kārļam Mīlenbaham. Talsu nūvoda muzejs sovā symtgadē nazcik reižu raudzejs īsaklauseit dažaidu laika vydu volūdā – ar izstuodēm, īguodu stuostim i sariedīnim. Itūšaļt ceļā pi gastātuojim ir lementaru izstuode „Drukuots Latvejā“. Tamā tiks paruodeiti 300 Latvejā izdūtī lementari nu kolekcionara Jura Cybuļa kolekcejis i vairuoki eksemplari nu Talsu nūvoda muzeja kūpuojuma. Dažaidys volūdys, Braila roksts, skanūšī lementari nav vyss, kas izbreinuos itamā izstuodē. Redzēsit ari lementarim paškiertys monetys, kaitys, kaitu kartys, plakatus i magnetiskūs burtus. Izstuodis atdareibys i tikšonuos ai kolekcionaru Juri Cybuļu nūtiks Talsu nūvoda muzejā 6. oktobrī 2 st. vokora. Kolekceja byus apsaveroma da 2023. goda 20. novembra. Lementaru izstuode „Drukuots Latvejā“LATGALĪŠU LEMENTARI (1768–2020)
Gruomota „Latgalīšu lementari“ dūd nalelu pasavierīni tamā garajā i sarežgeitajā atteisteibys ceļā, kuru ir puorguojs latgalīšu lementars vairuoku godusymtu laikā. Tei īpazeistynoj ar dažaidim lementaru tipim i veidim, aprokstūt jūs sastateišonys i ilustreišonys pryncypus. Gruomotā nateik dūta dziļa i vyspuseiga kotra lementara analize, bet ir mynātys pa golvonam lementaru rakstureiguokuos īzeimis i sovpateigums. Gondreiž 100 dažaidu lementaru ir saraksteits latgalīšu volūā voi latgalīšim. Lementari teik apsavērti pa grupom (vareibu rūbežuos jūs grupejūt hronologiski), tys ir, katekizma lementari, latgalīšu autoru lementari, latgalīšu školom damāruotī baļtīšu lementari, myuslaiku lementari, Krīvejā izdūtī latgalīšu lementari i latgalīšu puorkrīvuošuonys i puorbaļtiskuošonys lementari. Latgalīšu lementaru parosti sauc lementars (sal. pūļu – elementarz, lītuvīšu – elementorius, boltkrīvu – лемaнтар). Tys ir eisynojums nu vuorda elementārs (sal. latīņu elementarius – suokūtnejais, pyrmatnejais, vīnkuoršuokais). Latgalīšu lementari ir saraksteiti dažaiduos ortografejuos. 18. i 19. godusymtā izdūtūs latgalīšu lementaru sastateituoji lītuojuši pūļu ortografeju; tok jau poši pyrmī latgalīšu lementari (t. s. katekizma lementari) labtik precizi paruoda latgalīšu volūdai rakstureiguos īzeimis. Par pyrmūs latgalīšu lementaru saraksteituojim, sastateituojim zinis ir cīši skūpys. Popularuokī latgalīšu originallementaru autori ir bejuši Fraņcs Kemps, Fraņcs Trasuns i Eduards Kozlovskis, bet Krīvejā – Izidors Meikšans. Gruomotys beiguos īlykts latgalīšu lementaru hronologiskais saroksts, ar latgalīšu lementarm saisteitūs pasuocīņu (izstuodis, koņferencis i. c.) saroksts, kai ari publikacejis par latgalīšu lementarim angļu i franču volūdā. PURLOVYS GRUOMOTA
Gruomotys pyrmuo daļa īpazeistynoj ar niulejuo Bolvu nūvoda Lozdulejas pogosta i juo teritorejā asūšuos apdzeivuotuos vītys Purlovys rasšonuos viesturi, juos īdzeivuotuojim i jūs atseviškim nūsadarbuošonys veidim. Itū iņformaceju papyldynoj dažaidi arhiva dokumenti i fotografejys. Ūtrajā daļā apraksteitys Purlovys izlūksnis raksteibys i izrunys sovdabeibys, skaidruotys golvonuos atškireibys saleidzynuojumā ar latgalīšu literarū volūdu, vītom ari ar latvīšu volūdu. Gramatikys sadaļā eisi raksturuotys vysys vuordu škirys. Ir īlykta vuordineica, kurā atrūnomi sovpateiguokī Purlovys izlūksnis vuordi ar tulkojumu latvīšu volūdā, taipoš Purlovys izlūksnis vuordi Storpkontinentaluo vuordineicu serejis Intercontinental Dictionary Series (IDS) datu bazē i piec skaņu metodis sastuodeitais lementars. PASAUĻA TAUTU LEMENTARU KOLEKCEJA
Daziņu kruojumā dūta informaceja par lementaru kolekcioniešonu angļu, boltkrīvu, bulgāru, dāņu, esperanto, franču, igauņu, itālīšu, ivritā, īru, krīvu, kīnīšu, latgalīšu, latvīšu, lītaunīku, mandžūru, nīderlandīšu, norvegīšu, pūļu, portugāļu, rumāņu, sūmu, spāņu, turku, ukraiņu, vuocu i zvīdru volūdā. Tymā ir īlykti kolekcejā puorstuovēto volūdu i vaļstu, taipoš ar lementarim i jūs kolekcioniešonu sasaiteigu publikaceju, izstuožu i cytu pasuocīņu saroksti. 10,000 ABC-bøgerŽurnalā „Li letro de Font-Segugno” (Franceja) ir publicieti muni roksti franču volūdā:
IZSTUODE „PASAUĻA TAUTU ĀBECIS”
2018. goda 26. aprelī Boltkrīvejis Nacionalajā bibliotekā nūtyka storptautyskuos izstuodis „Pasauļa tautu ābecis” attaiseišona. Pyrmū reizi Boltkrīvejā izstuodē apsaveromys aptyvai 1400 ābecis gondreiž 600 volūduos nu pīcu pasauļa daļu – Eiropys, Azejis, Amerikys, Afrikys, Australejis i Okeanejis. Sevkura ābece ir miniatura enciklopedeja, kurā vizualā i aizdedzeigā veidā teik padūtys zynuošonas par sovys tautys viesturi, geografeju i kulturu. Ekspozicejis pamatā ir latvīšu pedagoga, ābeču i gruomotu par pasauļa tautom i jūs volūdom autora, kolekcionara Jura Cybuļa unikaluo privatuo kolekceja, kurā ir aptyvai 10 000 vīneibu 1132 volūduos. Itei ir leluokuo šaida veida kolekceja pasaulī. Izstuodē eipašu vītu aizjam boltkrīvu ābecis laseit prasmis vuiceišonai 16.–21. godsymtā nu Boltkrīvejis Nacionaluos bibliotekys kruojumim. Dažaidys piec satura, muokslinīcyskuo nūformejuma, vuiceibys pedagogiskajim pajiemīnim, juos ruoda boltkrīvu ābecis 400 godu garū viesturi. Izstuode dorbuosīs Boltkrīvejis Nacionaluos bibliotekys Gruomotys muzejā da septembra. Skreineite
2017. goda apreļa beiguos Latvīšu volūdys agentura izdeve latgalīšu volūdys vuiceišonys komplektu – ābeci, raksteišonys burtneicu i dazinis materialu par itū ābeci deļ školuotuoju. Latgalīšu ābecis „Skreineite“ sataiseišonā vārā jimti 2007. godā apstyprynuotī jaunī „Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi“. Jaunuo ābece ir klasyskuo tipa pyrmvuiceibys gruomota, kas ir paškierta vuiceišonai laseit latgalīšu volūdā. Jū var lītuot vuiceišonai sātā, bārnuduorzā voi suokumškolā. Par vysu vairuok pīmāruotū vuiceišonys laseit metodi baltu volūduos ir atzeita skaņu metode, kurai ir vairuoki varianti. Ābece „Skreineite“ sastuodeita piec analitiski sintetiskuos skaņu metodis. Lementaru izstuode
Valodu un tautu brīnumainā pasaule
Gruomotā dūta daudzveideiga iņformaceja par daudzom tautom (jūs dzeivisveidu, tradicejom, paražom, ticiejumim, taipat par volūdu, raksteibu i lementarim) jūs nūsaukumu alfabeta seceibā: abhazi, čelkani, desano, Etiopejis tautys, Kanadys tautys, karamodžo, korejīši, kurdi, Kīnys tautys, seti, toda, tuvīši i uiguri. Atseviška nūdaļa paškierta sazinis paleigvolūdom i lementarim dažaidom cylvāku grupom – naredzeigajim, nadzierdeigajim, māmulim, kaireišim, bārnim ar eipašom vajadzeibom, kai ari religiskajom koņfesejom i migrantim. Sovpateigi apsavērtys vysu tautu lementarūs apruodeituos kasdīnys dzeivis paruodeibys i nūtykšonys (tāvs i muote, radinīki, drēbis, iedīni, dzierīni, tiveimā apleicinē sateikamī auguoji i dzeivinīki, īrastuos aizajimšonys, svātki). PURLOVYS GRUOMOTA
Gruomotys īvoda daļa īpazeistynoj ar tagadejuo Bolvu nūvoda Lozdulejis pogosta i juo teritorejā asūšuos apdzeivuotuos vītys Purlovys rasšonuos viesturi. Pyrmajā daļā snīgts vyspuorejs puorskots par latgalīšu volūdys Purlovys izlūksnis fonetiku i gramatiku. Fonetikys sadaļā apraksteitys Purlovys izlūksnis raksteibys i izrunys sovdabeibys, skaidruotys golvonuos atškireibys saleidzynuojumā ar latgalīšu literarū volūdu, vītom ari ar latvīšu volūdu. Gramatikys sadaļā eisi raksturuotys vysys vuorduškirys. 
Gruomotys ūtrajā daļā davīnuoti vairuoki dalykumi, ari dažaidi arhivu dokumenti, teksti par Purlovys rasšonūs, juos īdzeivuotuojim, atseviškim nūsadarbuošonys veidim i vuordineica, kurā atrūnomi sovpateiguokī Purlovys izlūksnis vuordi ar tulkojumu latvīšu volūdā, taipoš Purlovys izlūksnis vuordi datu bazē Intercontinental Dictionary Series (IDS) [Storpkontinentaluo vuordineicu sereja] piec skaņu metodis sastuodeitais lementars. Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks 2014“ nominacejā „Literatura: Lobuokais izdavums/gruomota“ sajēme Jurs Cybuļs par gruomotu „Purlovas grāmata“. Gruomotā „Tautu breineigī pasauli” dūta dažaida iņformaceja par 60 tautom (jūs dzeivisveidu, tradicejom, īrodumim, ticiejumim i tml.) jūs nūsaukumu alfabeta seceibā latvīšu volūdā: aini, aleuti, arabi, baski, burjati, bušmeni, čečeni, čyguoni, čukči, dajaki, dolgāni, enci, eskimosi, eveni, evenki, egiptīši, hanti, havajīši, Brazilejis indiani, iņdīši, itelmeni, ižori, jakuti, janomami, jukagiri, karaimi, kareni, kereki, keti, kopti, korjaki, kumandīši, Kīnys tautys, lakota, makedonīši, mansi, melanezīši, mingreli, mokeni, nanaji, negidali, nganasani, nivhi, nenci, oroči, papuasi, pičančačara aborigeni, piraha, pomaki, rapanui, sāmi, seļkupi, sorbi, tibetīši, tofalari, udegejīši, uiļta, uļči, vepsi i voti. Grāmatā stāstīts arī par šo tautu ābecēm un to iegūšanas veidiem kolekcijai. 
Latgalīšu ābece JaunumiBiletens atsasyuteišonai:Video:
|
