Ābece (lementars) ir pyrmuo laseitvuiceišonys gruomota.

Tei ir miniatura eņciklopedeja, kurā uzskotomā, saprūtamā i saistūšā veidā teik dūtys zynuošonys par sovys tautys viesturi, geografeju, kulturu, sasnāgumim dažaiduos dzeivis nūzarēs. Itei pyrmavuiceišonys gruomota ir pedagogejis i volūdneiceibys simbioze. Tei ir zynuošonu i školys simbols..

Vacais stolers Džepeto puordeve sovu mieteli, lai kūka lelei Pinokio (Buratino) nūpierktu gruomotu – nu, prūtams, ābeci.

Ābecis aizdavums ir īvadeit mozū bārnu burtu pasaulī, īvuiceit skaiteit dzymtajā volūdā. Ar ābeci suocās kuopīņs zineibu kolnā. Kū augstuok, tū plašuok pasaplieš debešu mola.

Cik pasaulī atškireigu tautu, volūdu, tik i atškireigu ābeču: bārnuduorza audzieknim, vuiceišonai sātā, pyrmklasnīkim, pīaugušajim, naredzeigajim, nadzierdeigajim... Dažaideiba i naatkuortojameiba ābeču pasaulī ir taišni apbreinojama. Kai poša volūdu pasauļa breinumi:

• Zīmeļamerikys indiaņu čipeva volūdā darbeibys vuordam ir 12000 formu.
• Tabasaranu volūdā lītvuordam ir 48 lūcejumi.
• Kabardīšu volūdā vītnīkvuordam ir 28 personys.
• Papuasu tangma volūdā ir tikai div kruosu apzeimiejumi:muli> – malns, zaļš i mola – bolts, sorkons, dzaltons.
• Aborigenu djirbal volūdā ir četrys kuortys (dzimtis) – veirīšu, sīvīšu, videjuo i ādamuo. Igauņu, angļu volūdā lītvuorda kuortys nav vyspuor.
• Aini skaita itai: (10 – 1) + (10 – 5 × 20) = 99.
• Francūži itai: (4 × 20) + (10 + 9) = 99;
• Dāni itai: 9 + 4½ × 20 = 99 voi 9 + (5 – ½) × 20 = 99.

Ābeču puorsteidzūšuo daudzveideiba atkareiga nu volūdys īškejuos uzbyuvis, vuiceišonys metoda (burtuošonys, skaņu, analitiski-siņtetiskuo, globaluo...), poligrafiskuos vareibys, nu tautys mentalitatis. Ābecē kai iudiņa pileitē atspeid i laikmata praseibys, i tautys kulturys leidzīņs. Tei uzskotomi ruoda, kai kurai tautai dora golva i kai tei dūmoj par bārnim atīmūšajūs laikūs.

MMunā kolekcejā ir apmāram 11 015 ābeču nu 226 zemu 1231 volūdā. Tei ir bejuse izstuodeita 220 reižu Latvejis muzejūs, školuos, bibliotekuos, klubūs, taipat 1987. godā Moskovā Vyssavīneibys Tautys saimisteibys sasnāgumu izstuodē, kurā kolekceja tyka apbolvota ar sudobra medaļu. 2006. godā izstuode beja Salonikūs (Grīkeja), 2011. godā – Opskovā (Krīveja), 2012. godā – Oršā i Grodņā (Boltkrīveja), 2013. godā – Pernovā (Igauneja), 2014. godā – Latvejis Nacionalejā bibliotekā, 2018. godā – Boltkrīvejis Nacionalajā bibliotekā Minskā.

Kūpā ar filologi Lideju Leikumu asmu sarakstejs ābeci latgalīšu volūdā (1992). Tei atsarūn pastuoveigajā ekspozicejā Šeņdžeņā pasauļa VIP (Very Important Person – (cīši) īvārojama persona) centrā (Kīnā). 2014. godā izguoja myusu obu saraksteituo pyrmuo digitaluo latgalīšu ābece „Skreineite“, kas tyka izdūta 2017. godā.

1996. godā apguods „Zvaigzne ABC“ izdeve munu ābeci latvīšu volūdā; tei beja izstuodeita Storptautyskajā gruomotu godatiergā Frankfurtē pi Mainys (Vuoceja).

2009. godā apguods „Zinātne“ izdeve munu gruomotu „Latgaliešu ābeces (1768–2008)“, 2021. godā – „Latgaliešu ābeces (1768–2020)“.

2011., 2014. i 2021. godā izguoja muna gruomota „Purlovas grāmata“, kurā atrūnama piec skaņu metodis sastuodeituo ābece latgalīšu volūdys Purlovys izlūksnē.

2012. godā tyka izdūts ābeču kolekcejis katalogs treis siejumūs.

2020. godā izguoja daziņu kruojums „Pasauļa tautu ābeču kolekceja“, kurā iņformaceja par kolekceju dūta 30 volūduos.

Lels lyugums atsasaukt vysus, kas var papyldynuot munu kolekceju.

JURIS CIBUĻS
a/k 121,
Marijas ielā 20
Rīgā, LV-1011
LATVIJA – LATVEJA
E-posts: juriscibuls@hotmail.com
juriscibuls@inbox.lv