JURIS CIBUĻS
|
Mācījies Balvu rajona Ērgļu pamatskolā (1959–1963) un Rekavas vidusskolā (1963– 1970). Beidzis LVU Svešvalodu fakultāti (1975), iegūstot filologa, angļu valodas un literatūras pasniedzēja kvalifikāciju. 1984.–1987. gadā mācījies LVU aspirantūrā (pedagoģijas vēsture un teorija). Strādājis Balvu rajona Tilžas vidusskolā un Tilžas internātskolā par angļu valodas skolotāju (1975–1989). Bijis laikraksta „Skolotāju Avīze” pastāvīgais korespondents (1985–1990). Atmodas laikā kļuvis par LTF Balvu rajona nodaļas atbrīvoto priekšsēdētāju (1989– 1990), kā arī par Balvu rajona Tautas deputātu padomes deputātu (1989–1992). Ievēlēts par LR Pilsoņu kongresa delegātu (1990); bijis LSDSP biedrs (1989–1991). 1990. gadā ievēlēts par LR AP deputātu. Darbojies Ārlietu komisijā un Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, kā arī Latgales darba grupā. Par balsojumu 1990. gada 4. maijā par Neatkarības deklarāciju apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000). No 1994. gada līdz 2005. gada aprīlim strādājis LR Naturalizācijas pārvaldes Ārējo sakaru daļā. No 2005. gada aprīļa strādājis Tulkošanas un terminoloģijas centra Eiropas Savienības un citu starptautisko tiesību aktu tulkošanas nodaļā par redaktoru; sākot ar 2009. gada janvāri Ar NATO darbību saistītu tiesību aktu tulkošanas nodaļā par redaktoru. 2011. gada janvārī pāriet darbā uz Rīgas domes Ārlietu pārvaldi, kur Starptautiskās sadarbības un koordinācijas nodaļā par projektu koordinētāju strādā līdz 2012. gada novembrim. Ir vairāku mācību grāmatu autors vai līdzautors – „Latgalīšu ābece (lementars)” divās daļās (Lielvārde, Lielvārds, 1992); „Ābece” (Rīga, Zvaigzne ABC, 1996); „Burtu kamolītis” divās daļās (Rīga, Zvaigzne ABC, 1996), „Metodiskie ieteikumi darbam ar ābeci un darba burtnīcām” (Rīga, Zvaigzne ABC, 1996), latgaliešu valodas mācība „Vasals!” (Rīga, N. I. M. S., 2003). Ir sarakstījis grāmatas „Valodu brīnumainā pasaule” (Rīga, Raudava, 2004), „Latgaliešu ābeces” (Rīga, Zinātne, 2009), „Purlovas grāmata” (Rīga, autorizdevums, 2011), kā arī ir grāmatas „Īdzer veina, lai dzeive ira feina!” (Rīga, Elpa, 1999) līdzautors. Dažādos laikrakstos un krājumos publicējis ap 500 rakstu latviešu, latgaļu, krievu, angļu valodā; vairāki no tiem tulkoti dāņu, franču un dienvidigauņu valodā. Veicis ap 90 tulkojumu, kas publicēti dažādos laikrakstos un vairākās grāmatās, kā arī piecās atsevišķās brošūrās. Uzņemts ASV Nacionālajā ģeogrāfu biedrībā (1978), Pasaules verbālās agresijas biedrībā „Maledicta” (1995), kā arī biedrībā „Amici Linguarum” („Valodu draugi” – 1995). Aizraujas ar ābeču kolekcionēšanu. Savācis aptuveni 8600 ābeču no 217 zemēm 1056 valodās. Kolekcija 170 reižu izstādīta Latvijas muzejos, skolās, bibliotēkās, klubos, kā arī vairākkārt ārzemēs – 1987. gadā Maskavā Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādē kolekcija tika apbalvota ar sudraba medaļu, 2006. gadā izstāde notika Salonikos (Grieķija), 2011. gadā Pleskavā (Krievija), 2012. gadā Oršā un Grodņā (Baltkrievija), 2013. gadā Pērnavā (Igaunija). 2012. gadā izdevis savas ābeču kolekcijas katalogu trijos sējumos (tas atrodams arī www.abc-world.nl, kur tas regulāri tiek atjaunots un papildināts).  Ābeču izstādes atklāšanā ar tās
rīkotājiem Salonikos (Grieķija)
Pie bibliotēkas Salonikos
(Grieķija), kur notika ābeču izstāde
  Tilžas (Balvu novads) vidusskolas
muzejā
Ābeču izstādes atklāšanā ar Balvu
Novada muzeja darbiniecēm
  Pie bibliotēkas Grodņā
(Baltkrievija) kopā ar ābeču izstādes organizētāju Svjatlanu Rapeckaju
Rīgas domē kopā ar delegāciju no
Dienvidāfrikas Republikas
  Pie Eiropas Padomes Strasbūrā
(Francija) kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Šveices
Sanktpēterburgā (Krievija) Pirmā
pasaules krievu valodas festivāla laikā
  Latgaliešu ābeces vaļā vēršanas
pasākuma laikā Rēzeknē 2014. gada 14. maijā.
|
Dzimis 1951. gada 6. decembrī Abrenes rajona Rekavas ciemā. Abi vecāki kolhoznieki.
